Recent Changes - Search:

PF-Tek iesācējiem

graudus mīlošu sēņu audzēšanai
(Psilocybe cubensis)
( apa atjaunota: April 07, 2008, at 11:14 AM )
Nestrādājošas saites, komentāri, ierosinājumi?

Materiāli

Substrāts

Sterilizācija

Sporu iesēšana

Inkubācija

Augļķermeņu audzēšana

Burvju sēņu audzēšana ir salīdzinoši komplicēts un aizraujošs process, kas var būt tikpat apziņu paplašinošs kā pati sēņu ēšana. Cieni sēnes, to dabisko vēlmi augt un vairoties. Saproti arī, ka sēnes (tāpat kā to sporas) ir dzīvas būtnes. Tās nevar Tev piederēt, Tu vari tikai un vienīgi būt atbildīgs par tām.
Psylocybe Fanaticus burvju sēņu kultivēšanas metode PF-Tek pirmo reizi tika publicēta starptīklā 1992. gadā iekš www.fanaticus.com (mirror).
Tās autori ir nu jau gandrīz sešdesmit gadus vecais hipijs, džeza un R’n’B ģitārists Roberts Makfērsons (Robert McPherson) a.k.a. Psylocybe Fanaticus un viņa sieva Margarēta. PF-Tek bija pirmā metode, kas padarīja burvju sēņu audzēšanu pieejamu amatieriem, izmantojot visvienkāršākos un vispieejamākos materiālus. Laika gaitā sēņu audzētāji to ir papildinājuši ar neskaitāmiem uzlabojumiem, vienkāršojumiem un modifikācijām, taču metodes kodols ir palicis nemainīgs.

Psylocybe Fanaticus mājaslapu, vienu no pirmajiem starptīkla sporu veikaliem, 2003. gada februārī slēdza ASV Federālais Izmeklēšanas Birojs. Pret Psylocybe Fanaticus un viņa sievu tika izvirzītas apsūdzības „neatļautu sēņu sugu” sporu izplatīšanā, kā arī šo sēņu audzēšanā (kā zināms, lai iegūtu sporas, ir nepieciešamas sēnes). PF tika piespriests 6 mēnešu ilgs mājas arests un 3 gadi nosacīti. Margarēta tika cauri ar trīs gadiem nosacīti.

PF metodi izmanto, lai audzētu dažādas Psilocybe cubensis pasugas jeb rases (piemēram, B+ jeb Big Plus, Ecuador, Treasure Coast, Golden Teacher u.c.), kas ir visvieglāk kultivējamās burvju sēnes.

Par tīrību

Kultivējot sēnes, pats svarīgākais ir ievērot tīrību un sterilitāti visās procedūrās. Kad sēnes tiek audzētas mājas apstākļos uz mākslīgi sagatavota substrāta, tiek radīti augšanai nedabiski labvēlīgi apstākļi ne tikai tai sēnei, ko Tu vēlies izaudzēt, bet arī ievērojamam skaitam citu dzīvu organismu, no kuriem daudzi (īpaši dažādas baktērijas) var būt kaitīgi Tavai veselībai, ja ne pat dzīvībai. Pirms sākt darbu vienmēr nomazgā rokas ar antibakteriālām ziepēm un pēc tam noslauki tās ar medicīnisko spirtu vai kādu dezinficējošo preparātu (piemēram, ļoti labs ir aerosols „Lysol”). Telpai (virtuvei, vannas istabai u.tml.), kurā notiek darbība, (turpmāk tekstā - laboratorija) jābūt tīrai un bezputekļainai. Pāris stundas pirms darba sākuma aizver visas laboratorijas durvis un logus, izslēdz ventilatorus un gaisa kondicionētājus, un, kad lielais vairums putekļu, sporu un baktēriju nosēdies uz grīdas, plauktiem un citām virsmām, tās visas, sākot ar augstākajām, kārtīgi notīri ar dezinficējošu vielu. Bagātīgi izpūt gaisā dezinficējošo aerosolu, pagaidi kādu minūti, kamēr tas nosēžas un pēc tam vēlreiz rūpīgi noslauki visas virsmas, ieskaitot grīdu.
Uzmanību – vairums dezinficējošo vielu ir ļoti viegli uzliesmojošas!
Neej savā laboratorijā ar netīriem apaviem un drēbēm. Ārkārtīgi svarīga ir personīgā higiēna – netīri mati, netīras rokas, pat netīrs mutes dobums ir īsti nevēlamu mikroorganismu perēkļi, tādēļ pirms darba laboratorijā ieteicams ieiet dušā un kārtīgi nomazgāties. Darba laikā izmanto sterilus gumijas/lateksa cimdus, ķirurga masku, galvassegu un jebko citu, kas var paaugstināt darba tīrību. Visiem instrumentiem jābūt steriliem. Ieteicams uzbūvēt arī HEPA (High Efficiency Particulate Air) laminārās plūsmas filtru, cimdu kameru vai vismaz izmantot t.s. „cepeškrāsns metodi”.

Materiāli

Vermikulīts

Vermikulīts ir hidrovizlu grupas minerāls, tumšo vizlu sekundāro pārmaiņu produkts. Citiem vārdiem – tā ir zeme, ko iegūst no vizlas. Vermikulīts izceļas ar teicamo spēju uzkrāt sevī lielu daudzumu ūdens, turklāt tas uzlabo augsnes struktūru, padarot to gaisīgāku. Veikalos tas ir pieejams dažādās raupjuma pakāpēs. Sēņu kultivēšanai vispiemērotākais ir vidējais un vidēji smalkais (skat. att.) vermikulīts. Vidēji smalkais tiek uzskatīts par maķenīt labāku, jo spēj uzsūkt vairāk ūdens. Jāpiebilst, ka vermikulītu Latvijā ir ārkārtīgi grūti sameklēt, tādēl var gadīties, ka to ir jāiegādājas ārzemēs.

Kur starptīklā var iegādāties vermikulītu un perlītu?

Parasti vermikulīts ir atrodams dārzkopības preču/piederumu veikalos, taču dažreiz to var uziet arī zooveikalos.

Brūno rīsu milti

Brūnos rīsus un to miltus (skat. att.) var iegādāties veselīgās pārtikas veikalos (vai arī pārtikas veikalu veselīgās pārtikas nodaļās). Ja milti gatavā veidā nav pieejami, tad tādus ar kafijas dzirnaviņu (vai jebkāda cita agregāta ar identiskām funkcijām) palīdzību jāsamaļ pašam. Brūno rīsu miltus ir jāuzglabā vēsā un sausā vietā, citādi tie ātri sasmok. Ja nekur un nekādi nevari iegūt brūno rīsu miltus, ar līdzīgām sekmēm vari izmantot arī rupja maluma kviešu vai rudzu miltus. Atļaujies eksperimentēt, jo perfektā substrāta recepte vēl joprojām nav atklāta. Tiesa, atceries, ka eksperimenti mēdz būt arī neveiksmīgi.

Ūdens

Ūdenim, kas tiek izmantots substrāta sagatavošanā, jābūt ekoloģiski tīram. Ja neesi pārliecināts par krāna ūdens kvalitāti (es, personīgi, nekad neesmu bijis, neesmu un nebūšu), tad lieto pudelēs nopērkamo dzeramo vai minerālūdeni. Daudzi pieredzējuši sēņu audzētāji apgalvo, ka nav nekā labāka par dabīgu, organiskām vielām bagātu ūdeni, kas pasmelts kādā tīrā purvā, ezerā, upē vai dīķī. Mēģini, eksperimentē un atrodi labāko variantu sev pats.

Sporu šļirce

Sporu šļirce ir sterila šļirce ar sterilā ūdenī peldošām sēņu sporām. Sporu suspensijas krāsa atkarībā no sporu daudzuma tajā variējas no pilnīgi caurspīdīgas līdz tumšai. Ņemot vērā, ka sēņu sporas ir mikroskopiskas, ja suspensijā redzami kaut pāris tumši punktiņi (saķepušas sporu piciņas), sporu daudzums tajā ir pietiekams. Profesionāļu sagatavotas sporu šļirces pasūtīšana kādā starptīkla veikalā reti maksā vairāk par Ls10 (kopā ar pasta izdevumiem).

www.sporeworks.com
www.thehawkseye.com
un daudzi citi.

Trauki

Nepieciešami vairāki caurspīdīgi, aptuveni ceturtdaļlitra (230 - 260ml) tilpuma trauki no materiāla, kas var izturēt sterilizācijas procesa temperatūru, – stikla, polipropilēna u.tml. Tās var būt burciņas, dzeramās glāzes u.c. Svarīgi, lai traukiem nebūtu „pleciņu” un lai to augšdaļa būtu nedaudz platāka par apakšdaļu. Tas atvieglos sēnes micēlija jau kolonizētā substrāta jeb t.s. „kūciņu” izslidināšanu no traukiem. Vāciņš nav obligāts, bet, ja tā nav, trauki būs rūpīgi jāpārklāj ar trīskāršu alumīnija folijas kārtu. Lielāka izmēra traukus augstāka neveiksmju procenta dēļ izmantot nav ieteicams.

Substrāta sagatavošana

Vienam ~240 ml tilpuma traukam nepieciešami:
=> 140 ml vermikulīta
=> 40 ml brūno rīsu miltu
=> mazliet vermikulīta (apm. 20ml), ar ko, piepildot trauka augšdaļā atlikušo centimetru brīvās telpas, tiek radīts papildus aizsargslānis pret gaisā esošajiem mikroorganismiem.
=> ūdens

Saber bļodā visiem traukiem nepieciešamo vermikulīta daudzumu (piemēram 6 traukiem: 6 x 140 ml = 840 ml).

Pour water slowly over the vermiculite while stirring with a spoon.
Nepārtraukti maisot pievieno vermikulītam nepieciešamo ūdens daudzumu. Pievieno tikai tik daudz ūdens, cik vermikulīts ir spējīgs uzsūkt. To visu kārtīgi samaisa.

Augstāk minētie 45 ml vienam traukam ir ļoti aptuvens skaitlis, tādēļ pievieno ūdeni lēnām un uzmanīgi. Ja bļodu ar samitrināto vermikulītu sasverot uz sāniem, tās apakšējā daļā no vermikulīta mazliet, mazliet izdalās ūdens, tad tā daudzums ir pietiekams. Ja esi pievienojis par daudz ūdens, to var labot pievienojot vēl mazliet vermikulīta.

Tūlīt pēc tam pievieno mitrajam vermikulītam nepieciešamo daudzumu brūno rīsu miltu (piem., 6 x 40 ml = 240 ml) un kārtīgi samaisi. Procedūras mērķis ir panākt, lai ap katru no vermikulīta daļiņām izveidojas brūno rīsu miltu "kažociņš".


Iegūto maisījumu traukos jāsapilda tā, lai no substrāta augšējās virsmas līdz trauka malai paliktu aptuveni 1 cm brīvas telpas. Trauku jāpiepilda, neatstājot substrātā dobumus, taču substrātu nekādā gadījumā nedrīkst ne iespiest, ne ieplacināt, ne ieblietēt. Lai nodrošinātu micēlija augšanai optimālus apstākļus, tam jāpaliek pēc iespējas brīvākam un gaisīgākam. Vēlamo rezultātu viegli panākt šādi - piepildi trauku pilnu ar substrāta maisījumu, atstājot neskartus dobumus un tukšumus. Pēc tam uzskrūvē traukam vāku vai pārklāj to ar kaut ko (piemēram, alumīnija foliju). Aiz augšējās malas paņem trauku vienā rokā un pāris reizes maigi (!) uzsit ar trauka dibenu pa otras rokas plaukstu – dari to uzmanīgi, jo arī šādi rīkojoties substrātu var padarīt pārāk blīvu. Ar karotīti nolīdzini virsmas negludumus. Esi uzmanīgs un nenosmērē trauka augšējo malu ar substrāta maisījumu. Ja Tev tomēr misējas, rūpīgi notīri to ar salveti vai samitrinātu lupatiņu. Tas ir ļoti svarīgi, jo šie substrāta fragmenti ir pateicīga vieta, kur sākties citas kultūras attīstībai, kurai pēc tam līdz trauka iekšpusei viens solis ejams. Atceries – sēņu audzēšanas procesā dažādas infekcijas (baktērijas, pelējumi u.tml.) ir pat bīstamākas par slinkumu.


Pēc tam visos traukos atlikušo aptuveni 1 cm līdz augšai piepildi ar sauso vermikulītu. Šis slānis kā filtrs kalpos papildus aizsardzībai pret BLO - bīstamiem lidojošajiem objektiem (dažādām sporām, baktērijām u.c.), kam sporu injicēšanas procedūras laikā var paveikties iekļūt burkā.

Pēc tam noplēs no alumīnija folijas ruļļa 12cm garu loksni un pārloki to uz pusēm. Ar šo dubulto foliju rūpīgi pārklāj trauku ar substrātu un noloki sānu malas lejup (skat. att.).
Ja traukiem ir uzskrūvējami metāla vāciņi, tad droši lieto arī tos. Tikai pirms tam ar āmura un naglas palīdzību izdur katrā no tiem četrus caurumiņus (to diametram jābūt nedaudz lielākam nekā šļirces adatai).


Pēc tam uzloki nolocīto sānu malu apakšējos galus augšup un saspied tā, ka Tu iegūsti burvīgu alumīnija folijas vāciņu (skat. att.).

Ņem vēl vienu folijas gabalu (aptuveni 12 x 12cm) un arī to pārklāj pār trauku ar substrātu, tikai šai folijas loksnei apakšējos galus nenostiprini, jo to būs jāņem nost sporu iesēšanas procedūras laikā.

Sterilization

Pēc tam seko trauku un tajos esošā substrāta sterilizācija. Visas darbības ar traukiem pēc to sterilizācijas jāveic ievērojot maksimālu mikrobioloģisko piesardzību. Sterilizācijas nolūkiem iesaku iegādāties t.s. „spiediena katlu” (redzams attēlos), taču ja tas dažādu iemeslu dēļ nav iespējams, vari izmantot arī parastu liela izmēra katlu ar cieši pieguļošu vāku. Vari izmēģini arī tindalizācijas procedūru (uzmeklē enciklopēdijā). Sterilizējot stikla traukus, novieto tos uz kādas pamatnes (kaut vai drēbes gabala), jo nav ieteicams, lai tie stāvētu tieši uz katla dibena. Vienā reizē sterilizējamo trauku skaits atkarīgs tikai un vienīgi no katla telpiskajām dimensijām. Traukus bez vāciņiem divās kārtās katlā var salikt pēc piramīdas principa.) Kad trauki salikti katlā, ielej tur aptuveni 2.5cm ūdens (cik vien daudz iespējams ieliet, lai vienā kārtā salikti trauki nesāktu peldēt), uzliec to uz vidēji lielas uguns un vāri. Neaizmirsti cieši uzlikt vāku.

Kad ūdens sāk vārīties, nogriez uguni maķenīt mazāku, lai vārošais ūdens netrakotu, neiekļūtu traukos un nepaaugstinātu ūdens koncentrāciju substrātā. Sākot no šī brīža vāri vismaz pusotru stundu. Vārīšanas laikā pāris reizes var rasties vajadzība pievienot papildus ūdeni. Pēc vārīšanas noņem katlu no uguns, novieto tīrā vietā un neatvērtu atstāj dzist istabas temperatūrā vismaz uz 5 stundām (parasti sterilizāciju veic vakarā, un katlu atstāj dzist visu nakti). Sporu injekciju drīkst veikt tikai pilnībā atdzisušos traukos! Ja Tu izmanto spiediena katlu, tad lēnām (aptuveni 15 minūšu laikā) uzsildi katlu līdz divu atmosfēru spiedienam. Ja uzsildīsi katlu pārāk strauji, stikla trauki var saplaisāt. No šī brīža pietiek ar 45 minūšu ilgu sterilizāciju uz vidējas liesmas. Jāpiebilst, ka spiediena katli ir diezgan dažādi, tādēļ, ja Tev nav īpašas pieredzes darbā ar tiem, griezies pēc palīdzības pie lietošanas instrukcijas vai, vēl labāk – kāda, kam šāda pieredze ir.Kā lietot spiediena katlu?.

Sporu iesēšana

Kad katls ir pilnībā atdzisis, izņem no tā traukus un novieto tos uz tīras (tikko dezinficētas) virsmas. Sagatavo darbam spirta degli un sporu šļirci.

Pirms lietošanas sporu šļirci jāsakrata, lai sporas suspensijā izkliedētos. Lai to vispār būtu iespējams izdarīt, šļircē jābūt nelielam gaisa burbulītim. Ja tāda tur nav, tad noņem adatas uzgalīti un, karsējot adatas galu uz spirta degļa liesmas, lēnām (!) ievelc šļircē mazliet (aptuveni 1 ml) sterila gaisa.

Visiem substrāta traukiem atlaid vaļīgāk augšējo folijas kārtu, lai sporu iesēšanas laikā to būtu iespējams veikli noņemt.

Pēc tam dezinficē sporu šļirces adatu, uzkarsējot to virs spirta degļa, līdz tā kļūst sarkana. Pāris sekundes ļauj tai atdzist.

Noņem traukam ar substrātu augšējo folijas slāni un augšpēdus novieto to uz sterilas virsmas.

Iedur ar šļirci folijā pie pašas burkas malas aptuveni 2.5cm dziļi (virzienā uz burkas sānu) un iešļircini mazliet sporu suspensijas. Tev vajadzētu redzēt mazu pilīti tekam lejup gar burkas iekšējo sieniņu. Izvelkot šļirci, uzmanies, lai tai līdzi neiznāk substrāta fragmenti. Ja tā tomēr gadās, uzmanīgi iebīdi tos atpakaļ vietā. Katrā burkā jādur četras reizes. Rīkojies ātri un tīri! Katrā traukā pavisam kopā vajadzētu injicēt aptuveni 1-2ml sporu suspensijas. Ar vienu 10ml sporu šļirci parasti pietiek 5-12 traukiem. Jo vairāk sporu suspensijas tiek injicēts, jo ātrāk sēnes micēlijs kolonizēs substrātu.

Veic šļirces adatas atkārtotu sterilizāciju ik pēc ne vairāk kā divu trauku apsēšanas. Ja procedūras laikā ar šļirci netīšām kaut kam esi pieskāries (izņemot, protams, foliju, kurai Tu dur cauri), tā par jaunu jāsterilizē. Pēc sporu injicēšanas uzliec atpakaļ alumīnija foliju. Kad sporas injicētas visos traukos, uzloki trauku augšējo folijas kārtu apakšējās malas augšup un stingri saspied tā, lai iegūtu kārtīgu folijas vāciņu (skat. att.). Lai vēlāk nerastos nekādi pārpratumi, uz folijas ar flomasteru ieteicams uzrakstīt informāciju par iesēto sēni un iesēšanas datumu.

Inkubācija

Apsētās burkas novieto tumšā vietā, kur temperatūra ir 21-27°C robežās. Jo siltāk, jo labāk, bet nekādā gadījumā nepārsniedzot 27°C. (Ieteicams izmantot inkubatoru.

Inkubators

Kad burkās sagatavotajā augsnē ir injicētas sporas, lai micēlijs attīstītos vislabāk, to jāuzglabā 27°C temperatūrā.

Ievērojamais mikologs Pols Stametss (Paul Stamets) savā grāmatā "The Mushroom Cultivator" raksta, ka ideālā Psilocybe cubensis inkubācijas temperatūra ir 30°C, taču, tā kā micēlijs augot pats izdala nedaudz siltuma, ieteicamā temperatūra inkubatoram ir 27°C.

Tāpēc ieteicams pagatavot vienkāršu un ērtu inkubatoru no divām vienāda izmēra plastmasas kastēm, pāris glāzēm un akvārija sildītāja. Akvārija sildītāju izvēle zooveikalos mēdz būt diezgan liela. Svarīgi ir tikai tas, lai tas būtu pilnībā iegremdējams ūdenī. Piestiprini sildītāju pirmās kastes dibenam un uzlej tik daudz 27°C silta ūdens, lai sildītājs būtu pilnībā iegremdēts. Noregulē to uz 27°C. Saliec kastes dibenā pāris balstus uz kā turēties otrai kastei tā, lai tā nepieskartos sildītājam (šim mērķim, kā redzams attēlā, labi noder četras glāzes, bet tikpat labi tās var būt piecas glāzes, ķieģeļi, akmeņi u.tml.

Pēc tam kastē ar ūdeni ieliec otru kasti. Pēc pāris stundām izmēri ūdens temperatūru un, ja nepieciešams, pieregulē sildītāju, lai ūdens temperatūra būtu precīzi 27°C.

Kamēr augšējā kaste ir tukša, tā brīvi peld ūdenī. Ūdens līmenim apakšējā kastē, kad augšējā ir savā vietā, piekrauta ar traukiem, būtu jābūt apmēram divām trešdaļām no apakšējās kastes augstuma.

Kad viss ir sagatavots, vari ievietot kastē apsētos traukus.

Pēc tam pārklāj to visu ar segu, lai, pirmkārt, saglabātu temperatūru inkubatorā nemainīgu un, otrkārt, lai trauki atrastos tumsā. Atceries, ka, ūdens mēdz iztvaikot un tā līmenis kastē pāris nedēļu laikā var vērā ņemami kristies, tādēļ esi gatavs ik pa laikam pieliet klāt pa kādai glāzītei. Nekad neļauj iztvaikot tik daudz ūdenim, lai sildītājs tiktu atsegts.

Pirmajām micēlija attīstības pazīmēm vajadzētu parādīties 3-5 dienu laikā, kā baltiem pūkainiem plankumiem. Iepazīsties – sēņotne jeb micēlijs. Ja tas, kas aug, ir kādā citā krāsā (piemēram, melns, zaļš, pelēks vai rozā), tad trauks ir inficēts ar kādu svešu organismu – sēni vai baktēriju kultūru. (Skat. Shroomery infekciju FAQ) Inficēto trauku saturs ir derīgs ja nu vienīgi zinātniskiem pētījumiem. To nekavējoties jāmet ārā. Pat nedomā to nedarīt – dažas baktērijas un pelējumi satur toksīnus, kas ir pietiekami spēcīgi, lai nogalinātu zirgu. Pat ja inficēts ir tikai mazs mazītiņš stūrītis – met ārā. Nākamreiz pacenties veikt visas procedūras rūpīgāk un pievērs daudz lielāku uzmanību sterilitātei.

Atkarībā no vides temperatūras un sēnes veida micēlijs kolonizēs visu tam atvēlēto dzīves telpu 10-30 dienu laikā. Kad tas ir noticis, pārvieto burkas netiešā gaismā (ja traukus ir iespējams saskatīt, tad gaismas ir pietiekami) un glabā tās istabas temperatūrā (~21°C). Sargi burkas no tiešiem saules stariem.

Apmēram 5-10 dienu laikā no šī brīža (dažām sēņu sugām tas var būt laiks līdz 30 dienām) sāks veidoties kniepadatas galviņas izmēra micēlija veidojumi – sēņu aizmetņi. Šīs mazās tapiņas liecina par sēņu augšanas sākumu (jo to vairāk, jo labāk). Sēnes grib augt! Turpmākajās dienās burkās var izaugt arī elegantas miniatūras sēnītes. Šajā brīdī vari būt lepns un priecīgs – Tu esi ieguvis vairākus traukus, kuros kūsāt kūsā veselīgs micēlijs. Ir laiks kūciņu ņemt ārā no trauka un novietot terārijā. Ja sēņu aizmetņi neveidojas pārāk ilgi, tad ietin trauku celofānā un uz vienu nakti ieliec ledusskapī. Nākamajā rītā trauku izņem no ledusskapja, un tajā esošo kūciņu liec terārijā, neatkarīgi no tā, vai sēņu aizmetņi ir vai nav parādījušies

Augļķermeņu audzēšana

Augļķermeņus var audzēt faktiski jebkāda veida konteineros, ko iespējams nehermētiski noslēgt un kam vismaz viena puse ir gaismas caurlaidīga (vēlams augšpusē, jo Psilocybe cubensis sēnes augs gaismas virzienā). Terārijam jābūt spējīgam uzturēt augstu mitrumu, nodrošināt tīra gaisa apmaiņu, kā arī sargāt sēnes no mušām un citiem kaitēkļiem. Terāriju var pagatavot gandrīz no jebkā – no akvārija, plastmasas spaiņa (kā šajā gadījumā), organiskā stikla, plēves, pat no divu vai vairāk litru tilpuma plastmasas pudelēm.
Iztīri spaiņus ar kādu dezinficējošu līdzekli un ieber tajos aptuveni 0.5-1 cm biezu kārtīgi samitrināta perlīta vai šāda veida māla lodīšu kārtiņu (var iztikt arī ar samitrinātu salveti), kā arī bagātīgi apsmidzini terārija iekšpusi ar ūdeni. Šādam nolūkam ērti ir izmantot iztīrītu logu mazgājamā līdzekļa pulverizatoru. Micēlija kolonizētās kūciņas citu pēc citas izslidina no traukiem un maigi iegulda terārijā/-os. Raugi, lai rokas būtu tīras (ieteicams izmantot sterilus gumijas/lateksa cimdus). Nekādā gadījumā nepieskaries micēlijam ar netīrām rokām. Arī nesaspied to (ja tomēr gadās, pēc kāda laiciņa redzēsi attiecīgo vietu iekrāsojamies zilu).

Dažreiz kūciņa no trauka tik vienkārši neslīdēs ārā. Šādā gadījumā paņem vēl neatvērtu, otrādi apvērstu trauku ar kolonizēto substrātu vienā rokā un, lai atbrīvotu kūciņu, ar otru roku maigi uzsit pa trauku turošās plaukstas apakšu.

Ja Tevis pagatavotais terārijs ir pietiekami liels, lai tajā ievietotu vairāk nekā vienu kūciņu, pielūko, ka atstāj starp tām vismaz 5-10 cm brīvas telpas.
Pārklāj spaini ar tīru caurspīdīgas plēves vai līdzīga materiāla loksni.
Lai sēnes augtu griezdamās, ir nepieciešams augsts mitrums (85-92%), temperatūra ≈21C un netieša, difūza gaisma.
Vismaz reizi diennaktī noņem plēvi un, izmantojot par vēdekli, piemēram, kādu kartona gabalu vai burtnīcu, izvēdini no tā iekšpuses CO2.
Ja Tava iekšējā balss (vai higrometra rādījumi) saka, ka terārijs ir pārāk sauss, izsmidzini tajā ūdeni (vismaz vienu reizi diennaktī). Nekad nesmidzini ūdeni tieši uz kūciņām vai sēnēm, smidzini uz terārija iekšējām sieniņām (tām pastāvīgi jābūt klātām ar ūdens lāsītēm) un dibenā esošajiem mitruma uzkrājējiem. Uzmanies arī no pārlieku centīgas laistīšanas.
Pēc iespējas izvairies no kūciņu aiztikšanas, taču ja tomēr rodas tāda nepieciešamība, pirms tam rūpīgi nomazgā rokas.
Pēc nedēļas vai divām sēnes sāks augt. Par pieaugušām tās kļūst 2-5 dienu laikā. Sēnes novāc drīz pēc to cepurīšu pilnīgas atvēršanās, kad pārplīst lapiņas sedzošais plīvurs. Ilgāk negaidi, jo sēne kļūst negaršīgāka un samazinās arī psilocibīna koncentrācija. Visas sēnes (gan lielās, gan vidējās, gan mazītiņās atpalikušās, iespējams dažas no kurām ir sapuvušas) jānovāc reizē. Sēnes ar sterilu skalpeli nogriez pie pašas to pamatnes.

Kad sēnes ir pilnībā izaugušas, starp tām gandrīz vienmēr ir pāris nepilnīgi attīstījušies "atkritēji". Tos viegli pazīt pēc melnīgsnējām cepurītēm un, protams, pēc tā, ka vienā brīdī tie ir pārstājuši augt. Jāpiebilst, ka neskatoties uz to šīs sēnes ir derīgas lietošanai. Ja vien nav sapuvušas.

Ir patiešām svarīgi, lai tiktu novāktas pilnīgi visas sēnes. To visērtāk izdarīt vienkārši pa vienai nolaužot tās no kūciņas. Atceries, ka rokām jābūt tīrām!
Starp divām ražām kūciņas mēdz mērcēt ūdenī, kas var vērā ņemami paaugstināt to auglību

Pēc ražas novākšanas jāpaliek tīrai kūciņai, kuru ievieto atpakaļ terārijā. Laikā līdz sāk parādīties jauno sēņu aizmetņi, mitrumu turi 95%-100% robežās.

Aptuveni nedēļas laikā sāks parādīties jaunās ražas sēņu aizmetņi, kas pilnībā nobriedīs pāris dienu laikā. No vienas kūciņas parasti ievāc trīs līdz četras ražas (ir dzirdēts arī par sešām ražām), taču, tā kā kūciņā lēnām izbeidzas barības vielu krājumi, katra nākamā raža ir mazāka par iepriekšējo. Kad no kūciņas izspiests maksimālais iespējamais sēņu daudzums, to var vienkārši izmest miskastē, taču tas aiz lielās cieņas pret sēnēm parasti netiek darīts. Visbiežāk kūciņu iestāda mežā, kādā dobē vai komposta kaudzē, kas zina – varbūt ieaugas (īpaši, ja pārstādīšanu veic pavasarī). Citi, zinādami, ka arī sēņotne satur psilocibīnu, vāra no kūciņām tēju vai gatavo psilocibīna ekstraktu.After that the cake is exhausted it produces no more mushrooms and can be discarded. They can be also used to start outdoor beds.

Ja kāda kūciņa inficējas (visbiežāk tas ir kaut kas zaļgans), tad, kamēr infekcija vēl nav paspējusi izplatīties, to nekavējoties jāaizvāc prom no pārējām kūciņām un jāizmet. Atceries, ka dažas baktērijas un pelējumi satur toksīnus, kas ir pietiekami spēcīgi, lai izraisītu spēcīgu saindēšanos vai pat nāvi.

Trešā raža:

Ceturtā un pēdējā raža:



Hallucinogenic Magic Mushrooms Information


1 vistors are currently browsing this page, 10 total.

Edit - History - Print - Recent Changes - Search
Page last modified on April 07, 2008, at 11:14 AM