PF-Tek iesācējiem

graudus mīlošu sēņu audzēšanai
(Psilocybe cubensis)
( apa atjaunota: February 03, 2021, at 01:53 AM )
Nestrādājošas saites, komentāri, ierosinājumi?

Materiāli

Substrāts

Sterilizācija

Sporu iesēšana

Inkubācija

Augļķermeņu audzēšana

Vermikulīts ir hidrovizlu grupas minerāls, tumšo vizlu sekundāro pārmaiņu produkts. Citiem vārdiem – tā ir zeme, ko iegūst no vizlas. Vermikulīts izceļas ar teicamo spēju uzkrāt sevī lielu daudzumu ūdens, turklāt tas uzlabo augsnes struktūru, padarot to gaisīgāku. Veikalos tas ir pieejams dažādās raupjuma pakāpēs. Sēņu kultivēšanai vispiemērotākais ir vidējais un vidēji smalkais (skat. att.) vermikulīts. Vidēji smalkais tiek uzskatīts par maķenīt labāku, jo spēj uzsūkt vairāk ūdens. Jāpiebilst, ka vermikulītu Latvijā ir ārkārtīgi grūti sameklēt, tādēl var gadīties, ka to ir jāiegādājas ārzemēs.

Brūnos rīsus un to miltus (skat. att.) var iegādāties veselīgās pārtikas veikalos (vai arī pārtikas veikalu veselīgās pārtikas nodaļās). Ja milti gatavā veidā nav pieejami, tad tādus ar kafijas dzirnaviņu (vai jebkāda cita agregāta ar identiskām funkcijām) palīdzību jāsamaļ pašam. Brūno rīsu miltus ir jāuzglabā vēsā un sausā vietā, citādi tie ātri sasmok. Ja nekur un nekādi nevari iegūt brūno rīsu miltus, ar līdzīgām sekmēm vari izmantot arī rupja maluma kviešu vai rudzu miltus. Atļaujies eksperimentēt, jo perfektā substrāta recepte vēl joprojām nav atklāta. Tiesa, atceries, ka eksperimenti mēdz būt arī neveiksmīgi.

Sporu šļirce ir sterila šļirce ar sterilā ūdenī peldošām sēņu sporām. Sporu suspensijas krāsa atkarībā no sporu daudzuma tajā variējas no pilnīgi caurspīdīgas līdz tumšai. Ņemot vērā, ka sēņu sporas ir mikroskopiskas, ja suspensijā redzami kaut pāris tumši punktiņi (saķepušas sporu piciņas), sporu daudzums tajā ir pietiekams. Profesionāļu sagatavotas sporu šļirces pasūtīšana kādā starptīkla veikalā reti maksā vairāk par Ls10 (kopā ar pasta izdevumiem).

www.sporeworks.com
www.thehawkseye.com
un daudzi citi.

Nepieciešami vairāki caurspīdīgi, aptuveni ceturtdaļlitra (230 - 260ml) tilpuma trauki no materiāla, kas var izturēt sterilizācijas procesa temperatūru, – stikla, polipropilēna u.tml. Tās var būt burciņas, dzeramās glāzes u.c. Svarīgi, lai traukiem nebūtu „pleciņu” un lai to augšdaļa būtu nedaudz platāka par apakšdaļu. Tas atvieglos sēnes micēlija jau kolonizētā substrāta jeb t.s. „kūciņu” izslidināšanu no traukiem. Vāciņš nav obligāts, bet, ja tā nav, trauki būs rūpīgi jāpārklāj ar trīskāršu alumīnija folijas kārtu. Lielāka izmēra traukus augstāka neveiksmju procenta dēļ izmantot nav ieteicams.

Vienam ~240 ml tilpuma traukam nepieciešami:
=> 140 ml vermikulīta
=> 40 ml brūno rīsu miltu
=> mazliet vermikulīta (apm. 20ml), ar ko, piepildot trauka augšdaļā atlikušo centimetru brīvās telpas, tiek radīts papildus aizsargslānis pret gaisā esošajiem mikroorganismiem.
=> ūdens

Saber bļodā visiem traukiem nepieciešamo vermikulīta daudzumu (piemēram 6 traukiem: 6 x 140 ml = 840 ml).

Pour water slowly over the vermiculite while stirring with a spoon.
Nepārtraukti maisot pievieno vermikulītam nepieciešamo ūdens daudzumu. Pievieno tikai tik daudz ūdens, cik vermikulīts ir spējīgs uzsūkt. To visu kārtīgi samaisa.

Augstāk minētie 45 ml vienam traukam ir ļoti aptuvens skaitlis, tādēļ pievieno ūdeni lēnām un uzmanīgi. Ja bļodu ar samitrināto vermikulītu sasverot uz sāniem, tās apakšējā daļā no vermikulīta mazliet, mazliet izdalās ūdens, tad tā daudzums ir pietiekams. Ja esi pievienojis par daudz ūdens, to var labot pievienojot vēl mazliet vermikulīta.

Tūlīt pēc tam pievieno mitrajam vermikulītam nepieciešamo daudzumu brūno rīsu miltu (piem., 6 x 40 ml = 240 ml) un kārtīgi samaisi. Procedūras mērķis ir panākt, lai ap katru no vermikulīta daļiņām izveidojas brūno rīsu miltu "kažociņš".

Iegūto maisījumu traukos jāsapilda tā, lai no substrāta augšējās virsmas līdz trauka malai paliktu aptuveni 1 cm brīvas telpas. Trauku jāpiepilda, neatstājot substrātā dobumus, taču substrātu nekādā gadījumā nedrīkst ne iespiest, ne ieplacināt, ne ieblietēt. Lai nodrošinātu micēlija augšanai optimālus apstākļus, tam jāpaliek pēc iespējas brīvākam un gaisīgākam. Vēlamo rezultātu viegli panākt šādi - piepildi trauku pilnu ar substrāta maisījumu, atstājot neskartus dobumus un tukšumus. Pēc tam uzskrūvē traukam vāku vai pārklāj to ar kaut ko (piemēram, alumīnija foliju). Aiz augšējās malas paņem trauku vienā rokā un pāris reizes maigi (!) uzsit ar trauka dibenu pa otras rokas plaukstu – dari to uzmanīgi, jo arī šādi rīkojoties substrātu var padarīt pārāk blīvu. Ar karotīti nolīdzini virsmas negludumus. Esi uzmanīgs un nenosmērē trauka augšējo malu ar substrāta maisījumu. Ja Tev tomēr misējas, rūpīgi notīri to ar salveti vai samitrinātu lupatiņu. Tas ir ļoti svarīgi, jo šie substrāta fragmenti ir pateicīga vieta, kur sākties citas kultūras attīstībai, kurai pēc tam līdz trauka iekšpusei viens solis ejams. Atceries – sēņu audzēšanas procesā dažādas infekcijas (baktērijas, pelējumi u.tml.) ir pat bīstamākas par slinkumu.

Pēc tam visos traukos atlikušo aptuveni 1 cm līdz augšai piepildi ar sauso vermikulītu. Šis slānis kā filtrs kalpos papildus aizsardzībai pret BLO - bīstamiem lidojošajiem objektiem (dažādām sporām, baktērijām u.c.), kam sporu injicēšanas procedūras laikā var paveikties iekļūt burkā.

Pēc tam noplēs no alumīnija folijas ruļļa 12cm garu loksni un pārloki to uz pusēm. Ar šo dubulto foliju rūpīgi pārklāj trauku ar substrātu un noloki sānu malas lejup (skat. att.).
Ja traukiem ir uzskrūvējami metāla vāciņi, tad droši lieto arī tos. Tikai pirms tam ar āmura un naglas palīdzību izdur katrā no tiem četrus caurumiņus (to diametram jābūt nedaudz lielākam nekā šļirces adatai).

Pēc tam uzloki nolocīto sānu malu apakšējos galus augšup un saspied tā, ka Tu iegūsti burvīgu alumīnija folijas vāciņu (skat. att.).

Ņem vēl vienu folijas gabalu (aptuveni 12 x 12cm) un arī to pārklāj pār trauku ar substrātu, tikai šai folijas loksnei apakšējos galus nenostiprini, jo to būs jāņem nost sporu iesēšanas procedūras laikā.

Pēc tam seko trauku un tajos esošā substrāta sterilizācija. Visas darbības ar traukiem pēc to sterilizācijas jāveic ievērojot maksimālu mikrobioloģisko piesardzību. Sterilizācijas nolūkiem iesaku iegādāties t.s. „spiediena katlu” (redzams attēlos), taču ja tas dažādu iemeslu dēļ nav iespējams, vari izmantot arī parastu liela izmēra katlu ar cieši pieguļošu vāku. Vari izmēģini arī tindalizācijas procedūru (uzmeklē enciklopēdijā). Sterilizējot stikla traukus, novieto tos uz kādas pamatnes (kaut vai drēbes gabala), jo nav ieteicams, lai tie stāvētu tieši uz katla dibena. Vienā reizē sterilizējamo trauku skaits atkarīgs tikai un vienīgi no katla telpiskajām dimensijām. Traukus bez vāciņiem divās kārtās katlā var salikt pēc piramīdas principa.) Kad trauki salikti katlā, ielej tur aptuveni 2.5cm ūdens (cik vien daudz iespējams ieliet, lai vienā kārtā salikti trauki nesāktu peldēt), uzliec to uz vidēji lielas uguns un vāri. Neaizmirsti cieši uzlikt vāku.

Kad katls ir pilnībā atdzisis, izņem no tā traukus un novieto tos uz tīras (tikko dezinficētas) virsmas. Sagatavo darbam spirta degli un sporu šļirci.

Pirms lietošanas sporu šļirci jāsakrata, lai sporas suspensijā izkliedētos. Lai to vispār būtu iespējams izdarīt, šļircē jābūt nelielam gaisa burbulītim. Ja tāda tur nav, tad noņem adatas uzgalīti un, karsējot adatas galu uz spirta degļa liesmas, lēnām (!) ievelc šļircē mazliet (aptuveni 1 ml) sterila gaisa.

Visiem substrāta traukiem atlaid vaļīgāk augšējo folijas kārtu, lai sporu iesēšanas laikā to būtu iespējams veikli noņemt.

Pēc tam dezinficē sporu šļirces adatu, uzkarsējot to virs spirta degļa, līdz tā kļūst sarkana. Pāris sekundes ļauj tai atdzist.

Noņem traukam ar substrātu augšējo folijas slāni un augšpēdus novieto to uz sterilas virsmas.

Iedur ar šļirci folijā pie pašas burkas malas aptuveni 2.5cm dziļi (virzienā uz burkas sānu) un iešļircini mazliet sporu suspensijas. Tev vajadzētu redzēt mazu pilīti tekam lejup gar burkas iekšējo sieniņu. Izvelkot šļirci, uzmanies, lai tai līdzi neiznāk substrāta fragmenti. Ja tā tomēr gadās, uzmanīgi iebīdi tos atpakaļ vietā. Katrā burkā jādur četras reizes. Rīkojies ātri un tīri! Katrā traukā pavisam kopā vajadzētu injicēt aptuveni 1-2ml sporu suspensijas. Ar vienu 10ml sporu šļirci parasti pietiek 5-12 traukiem. Jo vairāk sporu suspensijas tiek injicēts, jo ātrāk sēnes micēlijs kolonizēs substrātu.

Veic šļirces adatas atkārtotu sterilizāciju ik pēc ne vairāk kā divu trauku apsēšanas. Ja procedūras laikā ar šļirci netīšām kaut kam esi pieskāries (izņemot, protams, foliju, kurai Tu dur cauri), tā par jaunu jāsterilizē. Pēc sporu injicēšanas uzliec atpakaļ alumīnija foliju. Kad sporas injicētas visos traukos, uzloki trauku augšējo folijas kārtu apakšējās malas augšup un stingri saspied tā, lai iegūtu kārtīgu folijas vāciņu (skat. att.). Lai vēlāk nerastos nekādi pārpratumi, uz folijas ar flomasteru ieteicams uzrakstīt informāciju par iesēto sēni un iesēšanas datumu.

Kad burkās sagatavotajā augsnē ir injicētas sporas, lai micēlijs attīstītos vislabāk, to jāuzglabā 27°C temperatūrā.

Ievērojamais mikologs Pols Stametss (Paul Stamets) savā grāmatā "The Mushroom Cultivator" raksta, ka ideālā Psilocybe cubensis inkubācijas temperatūra ir 30°C, taču, tā kā micēlijs augot pats izdala nedaudz siltuma, ieteicamā temperatūra inkubatoram ir 27°C.

Tāpēc ieteicams pagatavot vienkāršu un ērtu inkubatoru no divām vienāda izmēra plastmasas kastēm, pāris glāzēm un akvārija sildītāja. Akvārija sildītāju izvēle zooveikalos mēdz būt diezgan liela. Svarīgi ir tikai tas, lai tas būtu pilnībā iegremdējams ūdenī. Piestiprini sildītāju pirmās kastes dibenam un uzlej tik daudz 27°C silta ūdens, lai sildītājs būtu pilnībā iegremdēts. Noregulē to uz 27°C. Saliec kastes dibenā pāris balstus uz kā turēties otrai kastei tā, lai tā nepieskartos sildītājam (šim mērķim, kā redzams attēlā, labi noder četras glāzes, bet tikpat labi tās var būt piecas glāzes, ķieģeļi, akmeņi u.tml.

Pēc tam kastē ar ūdeni ieliec otru kasti. Pēc pāris stundām izmēri ūdens temperatūru un, ja nepieciešams, pieregulē sildītāju, lai ūdens temperatūra būtu precīzi 27°C.

Kamēr augšējā kaste ir tukša, tā brīvi peld ūdenī. Ūdens līmenim apakšējā kastē, kad augšējā ir savā vietā, piekrauta ar traukiem, būtu jābūt apmēram divām trešdaļām no apakšējās kastes augstuma.

Kad viss ir sagatavots, vari ievietot kastē apsētos traukus.

Pēc tam pārklāj to visu ar segu, lai, pirmkārt, saglabātu temperatūru inkubatorā nemainīgu un, otrkārt, lai trauki atrastos tumsā. Atceries, ka, ūdens mēdz iztvaikot un tā līmenis kastē pāris nedēļu laikā var vērā ņemami kristies, tādēļ esi gatavs ik pa laikam pieliet klāt pa kādai glāzītei. Nekad neļauj iztvaikot tik daudz ūdenim, lai sildītājs tiktu atsegts.

Pirmajām micēlija attīstības pazīmēm vajadzētu parādīties 3-5 dienu laikā, kā baltiem pūkainiem plankumiem. Iepazīsties – sēņotne jeb micēlijs. Ja tas, kas aug, ir kādā citā krāsā (piemēram, melns, zaļš, pelēks vai rozā), tad trauks ir inficēts ar kādu svešu organismu – sēni vai baktēriju kultūru. (Skat. Shroomery infekciju FAQ) Inficēto trauku saturs ir derīgs ja nu vienīgi zinātniskiem pētījumiem. To nekavējoties jāmet ārā. Pat nedomā to nedarīt – dažas baktērijas un pelējumi satur toksīnus, kas ir pietiekami spēcīgi, lai nogalinātu zirgu. Pat ja inficēts ir tikai mazs mazītiņš stūrītis – met ārā. Nākamreiz pacenties veikt visas procedūras rūpīgāk un pievērs daudz lielāku uzmanību sterilitātei.

Atkarībā no vides temperatūras un sēnes veida micēlijs kolonizēs visu tam atvēlēto dzīves telpu 10-30 dienu laikā. Kad tas ir noticis, pārvieto burkas netiešā gaismā (ja traukus ir iespējams saskatīt, tad gaismas ir pietiekami) un glabā tās istabas temperatūrā (~21°C). Sargi burkas no tiešiem saules stariem.

Apmēram 5-10 dienu laikā no šī brīža (dažām sēņu sugām tas var būt laiks līdz 30 dienām) sāks veidoties kniepadatas galviņas izmēra micēlija veidojumi – sēņu aizmetņi. Šīs mazās tapiņas liecina par sēņu augšanas sākumu (jo to vairāk, jo labāk). Sēnes grib augt! Turpmākajās dienās burkās var izaugt arī elegantas miniatūras sēnītes. Šajā brīdī vari būt lepns un priecīgs – Tu esi ieguvis vairākus traukus, kuros kūsāt kūsā veselīgs micēlijs. Ir laiks kūciņu ņemt ārā no trauka un novietot terārijā. Ja sēņu aizmetņi neveidojas pārāk ilgi, tad ietin trauku celofānā un uz vienu nakti ieliec ledusskapī. Nākamajā rītā trauku izņem no ledusskapja, un tajā esošo kūciņu liec terārijā, neatkarīgi no tā, vai sēņu aizmetņi ir vai nav parādījušies

Augļķermeņus var audzēt faktiski jebkāda veida konteineros, ko iespējams nehermētiski noslēgt un kam vismaz viena puse ir gaismas caurlaidīga (vēlams augšpusē, jo Psilocybe cubensis sēnes augs gaismas virzienā). Terārijam jābūt spējīgam uzturēt augstu mitrumu, nodrošināt tīra gaisa apmaiņu, kā arī sargāt sēnes no mušām un citiem kaitēkļiem. Terāriju var pagatavot gandrīz no jebkā – no akvārija, plastmasas spaiņa (kā šajā gadījumā), organiskā stikla, plēves, pat no divu vai vairāk litru tilpuma plastmasas pudelēm.
Iztīri spaiņus ar kādu dezinficējošu līdzekli un ieber tajos aptuveni 0.5-1 cm biezu kārtīgi samitrināta perlīta vai šāda veida māla lodīšu kārtiņu (var iztikt arī ar samitrinātu salveti), kā arī bagātīgi apsmidzini terārija iekšpusi ar ūdeni. Šādam nolūkam ērti ir izmantot iztīrītu logu mazgājamā līdzekļa pulverizatoru. Micēlija kolonizētās kūciņas citu pēc citas izslidina no traukiem un maigi iegulda terārijā/-os. Raugi, lai rokas būtu tīras (ieteicams izmantot sterilus gumijas/lateksa cimdus). Nekādā gadījumā nepieskaries micēlijam ar netīrām rokām. Arī nesaspied to (ja tomēr gadās, pēc kāda laiciņa redzēsi attiecīgo vietu iekrāsojamies zilu).

Dažreiz kūciņa no trauka tik vienkārši neslīdēs ārā. Šādā gadījumā paņem vēl neatvērtu, otrādi apvērstu trauku ar kolonizēto substrātu vienā rokā un, lai atbrīvotu kūciņu, ar otru roku maigi uzsit pa trauku turošās plaukstas apakšu.

Ja Tevis pagatavotais terārijs ir pietiekami liels, lai tajā ievietotu vairāk nekā vienu kūciņu, pielūko, ka atstāj starp tām vismaz 5-10 cm brīvas telpas.
Pārklāj spaini ar tīru caurspīdīgas plēves vai līdzīga materiāla loksni.
Lai sēnes augtu griezdamās, ir nepieciešams augsts mitrums (85-92%), temperatūra ≈21C un netieša, difūza gaisma.
Vismaz reizi diennaktī noņem plēvi un, izmantojot par vēdekli, piemēram, kādu kartona gabalu vai burtnīcu, izvēdini no tā iekšpuses CO2.
Ja Tava iekšējā balss (vai higrometra rādījumi) saka, ka terārijs ir pārāk sauss, izsmidzini tajā ūdeni (vismaz vienu reizi diennaktī). Nekad nesmidzini ūdeni tieši uz kūciņām vai sēnēm, smidzini uz terārija iekšējām sieniņām (tām pastāvīgi jābūt klātām ar ūdens lāsītēm) un dibenā esošajiem mitruma uzkrājējiem. Uzmanies arī no pārlieku centīgas laistīšanas.
Pēc iespējas izvairies no kūciņu aiztikšanas, taču ja tomēr rodas tāda nepieciešamība, pirms tam rūpīgi nomazgā rokas.
Pēc nedēļas vai divām sēnes sāks augt. Par pieaugušām tās kļūst 2-5 dienu laikā. Sēnes novāc drīz pēc to cepurīšu pilnīgas atvēršanās, kad pārplīst lapiņas sedzošais plīvurs. Ilgāk negaidi, jo sēne kļūst negaršīgāka un samazinās arī psilocibīna koncentrācija. Visas sēnes (gan lielās, gan vidējās, gan mazītiņās atpalikušās, iespējams dažas no kurām ir sapuvušas) jānovāc reizē. Sēnes ar sterilu skalpeli nogriez pie pašas to pamatnes.

Kad sēnes ir pilnībā izaugušas, starp tām gandrīz vienmēr ir pāris nepilnīgi attīstījušies "atkritēji". Tos viegli pazīt pēc melnīgsnējām cepurītēm un, protams, pēc tā, ka vienā brīdī tie ir pārstājuši augt. Jāpiebilst, ka neskatoties uz to šīs sēnes ir derīgas lietošanai. Ja vien nav sapuvušas.

Pēc ražas novākšanas jāpaliek tīrai kūciņai, kuru ievieto atpakaļ terārijā. Laikā līdz sāk parādīties jauno sēņu aizmetņi, mitrumu turi 95%-100% robežās.

Aptuveni nedēļas laikā sāks parādīties jaunās ražas sēņu aizmetņi, kas pilnībā nobriedīs pāris dienu laikā. No vienas kūciņas parasti ievāc trīs līdz četras ražas (ir dzirdēts arī par sešām ražām), taču, tā kā kūciņā lēnām izbeidzas barības vielu krājumi, katra nākamā raža ir mazāka par iepriekšējo. Kad no kūciņas izspiests maksimālais iespējamais sēņu daudzums, to var vienkārši izmest miskastē, taču tas aiz lielās cieņas pret sēnēm parasti netiek darīts. Visbiežāk kūciņu iestāda mežā, kādā dobē vai komposta kaudzē, kas zina – varbūt ieaugas (īpaši, ja pārstādīšanu veic pavasarī). Citi, zinādami, ka arī sēņotne satur psilocibīnu, vāra no kūciņām tēju vai gatavo psilocibīna ekstraktu.After that the cake is exhausted it produces no more mushrooms and can be discarded. They can be also used to start outdoor beds.

Ja kāda kūciņa inficējas (visbiežāk tas ir kaut kas zaļgans), tad, kamēr infekcija vēl nav paspējusi izplatīties, to nekavējoties jāaizvāc prom no pārējām kūciņām un jāizmet. Atceries, ka dažas baktērijas un pelējumi satur toksīnus, kas ir pietiekami spēcīgi, lai izraisītu spēcīgu saindēšanos vai pat nāvi.

Trešā raža:

Ceturtā un pēdējā raža: